mistiķis

 (о женщине; ) n. мистик  (Грам. инф.: Окончания: \mistiķisа)

LKLv59

▪ Skaidrojumi

lv Izcelsme - franču mystique \< sengrieķu mystikos ‘ar mistēriju saistīts, noslēpumains’

lv 1. Cilvēks, kuram piedēvē spēju pieredzēt mistiskas lietas

lv 2. Tas pats, kas misticists. pārn.

lv 3. Cilvēks ar juceklīgu domāšanu

Jum99